Atļaujas BIOLOĢISKAJĀM saimniecībām
Ja esat bioloģiskais lopkopējs, tad Jums ir jāiegādājas bioloģiski audzētas zālāju sēklas ( ar bioloģisku sertifikātu), lai atjaunotu vai ierīkotu pļaujamās platības vai ganības. Bet ko darīt, ja bioloģiski audzētas zālāju sēklas nav pieejamas?
6 secīgi soļi, kā rīkoties:
1. solis – pārbaudiet, vai ir pieejamas bioloģiski audzētas sēklas. To viegli var izdarīt Valsts Augu Aizsardzības Dienesta (VAAD) mājaslapā, sadaļā Bioloģiskajiem lauksaimniekiem -> ārtāk būs spiežot šeit. Ja interesējošās sēklas ir pieejamas bioloģiskajā sarakstā, tad zvani to piedāvātājam. Ja sarakstā nav zālāju sēklu maisījums, kāds vajadzīgs tieši Jums, tad iespējams iegūt atļauju kaonvencionālo zālāju maisījumu lietošanai. Ja bioloģisko sēklu sarakstā ir suga, kas ir Jums nepieciešamajā maisījumā, tad nav obligāti jāpērk atsevišķi šī suga, bet var iegūt atļauju konvencionālajam maisījumam.
2. solis – ja interesējošās sēklas nav pieejamas VAAD sarakstā, tad izvēlies tās no SIA”KRASTMAĻI SĒKLAS” piedāvājuma. Par savu izvēli informējiet SIA “KRASTMAĻI SĒKLAS” telefoniski vai pa e-pastu, vai ar interneta veikala starpniecību un saņemiet apstiprinājumu sēklu rezervēšanai.
3. solis – aizpildi iesniegumu VAAD par konvencionālo zālāju sēklu izmantošanu bioloģsikajā lauksaimniecībā un nosūti to VAAD . Iesniegums šeit
4. solis – samaksā Valsts nodevu par iesnieguma izskatīšanu. Tā ir 7,11 EUR par katru sugu vai par katru maisījumu (nav jāmaksā par katru maisījumā esošu sugu), kuram prasiet atļauju.
Nodeva jāmaksā:
Saņēmējs: Valsts kase,
Reģistrācijas Nr.: 90000050138
Konta Nr.: LV37TREL1060160919900
Saņēmēja BIC: TRELLV22
Ieņēmumu klasifikācijas kods: 9.1.9.9.
Maksājuma mērķis: Valsts nodeva par atļaujas izsniegšanu tāda sēklas, sēklas kartupeļu materiāla izmantošanai, kas nav iegūts ar bioloģisko lauksaimnieciskās ražošanas metodi.
5. solis – saņemiet atļauju. Tā tiks publicēts VAAD mājas lapā, precīzāk, šeit.
6. solis – kad saņemta atļauja, tad sazinieties ar SIA “KRASTMAĻI SĒKLAS” un mēs Jums nogādāsim iepriekš rezervētās sēklas, kurām prasījāt atļauju.
Sarkano āboliņu un tā pareizu izvēli - agru, vidēji agru vai vēlu?
Sarkanais āboliņš ir svarīgākais tauriņziedis, kuru izmanto Latvijā lopkopības saimniecības, lai palielinātu pļavu un ganību ražību un paaugstinātu proteīna saturu lopbarībā. Sarkanais āboliņš iedalas agrā, vidēji agrā un vēlā. Ar ko tie atšķiras un kuru labāk izvēlēties?
|
Agrais |
Vidēji |
Vēlais |
|
|
Šķirnes |
“Skrīveru Agrais”2n, “Marita”2n, “Ārija”2n, “Skrīveru tetra”4n, “Kaive”4n |
“Raunis” 2n, “Dižstende” 2n, “Stendes Agrais”2n, “Jancis” 2n, |
“Stendes Vēlais II” 2n, “Sandis” 2n, “Dīvaja” 4n. |
|
Izmantošanas |
Sējas gads un 1.izmantošanas gads. | Sējas gads un 1.pilnas ražas gads un 2.izmantošanas gads ar mazāku ražu. |
Sējas gads un 1.un2. izmantošanas gads ar pilnām ražām. Iespējams atstāt uz 3.izmantošanas gadu |
|
Sējas |
Dod 2 – 3 pļāvumus | dod ģeneratīvos dzinumus ar ziedgalviņām, 1-2 pļāvumi |
veido kuplu lapu rozeti, 1 pļāvums |
|
1.izmantošanas |
Dod ražu 12-15 t/ha sausnas | Visaugstākā raža, virs 12 t/ha sausnas | Pilna raža, 11-12 t/ha sausnas. |
|
2.izmantošanas |
Nav vairs zelmenī | Samazinās zelmenī | Pilna raža |
|
Ziedēšanas |
Jūnija sākums, nopļaujot zied pēc 45-50 dienām. |
Jūnija vidus (65 dienas no veģetācijas sākuma) |
Jūlija I dekāde (86-90 dienas no veģetācijas sākuma) |
| Pļāvumu skaits | 3-4 | 2-3 | 2 |
|
Ataugšana |
Ātri ataug – līdz augusta beigās/septembra sākumā 3.pilnais pļāvums. Nav lielas atšķirības starp ražu 1.,2. un 3.pļāvumā |
Dod labu pirmo pļāvumu, labi ataug arī uz 2. un 3. pļāvumu. 2. Pļāvumā 85-95% no pirmā pļāvuma ražas. |
Augstražīgs 1.pļāvums – rāža vienāda ar vidēji agrā āboliņa 1.un2.pļāvuma kopražu. 2.pļāvums ataug lēni – dod 40% no 1.pļāvuma. |
|
Kvalitāte |
5-7 posmi,smalks, lapains | 7 posmi, lapains. | 9-10 posmi, lapas mazāk, bet lielākas. |
|
Augsnes |
Aug labi iekultivētās augsnēs, bet pacieš arī skābākas un sausākas, smilšainākas augsnes. Kūdras augsnēs neaug – ievērojami pasliktinās ziemcietība. |
||
2n – diploidālas šķirnes;
4n- tetraploidālas škirnes.
Teraploidālām šķirnēm raksturīga par 10-15% augstākas ražas. Agrajām šķirnēm ir sliktāka ziemcietība, bet vēlākām šķirnēm ir labāka ziemcietība un tas izskaidro izmantošanas ilgumu. Agrās šķirnes slikti pārziemo pēc pirmā izmantošanas gada, tāpēc laukos, kur sēts agrais sarkanais āboliņš tas praktiski ir izzudis otrajā izmantošanas gadā un tāpēc pļaujamas platības kļūst mazāk produktīvas un zaudē kvalitāti.
Izvēloties sarkano āboliņu jāņem vērā tā izmantošanas ilgums – agrās šķirnes ja izmantosiet sējas gadā un gadu pēc sējas, bet vēlās šķirnes, ja vēlaties iegūt augstražīgus pļāvumus pirmajā, otrajā izmantošanas gadā un atstāt arī uz trešo izmantošanas gadu, kas ievērojami samazinās lopbarības izmaksas.
Kopsavilkums:
* Agrās šķirnes izvēlamies, ja plānojam platības pļaut sējas gadā un 1. izmantošanas gadā. Tās dos augstu ražu un vismaz 3 pļāvumus gadā.
* Vidēji agrās šķirnes iizvēlamies, ja plānojam platības pļaut gan sējas gadā, gan 1.izmantošanas gadā un arī 2.izmantošanas gadā. Sēšanas gadā jau varam iegūt 1-2 pļāvumus.
* Vēlās šķirnes izvēlamies, ja plānojam platības pļaut vairākus gadus. Vēlais āboliņš ataug lēnāk un tāpēc pļaujams 2 reizes sezonā, bet kopraža ir gandrīz vienāda ar agrajem āboliņiem un tas nodrošina lētāku lopbarību, jo pļaujam divreiz sezonā un 2-3 gadus pēc sējas. Sējas gada rudenī iespējams viens pļāvums.
Orientējošās NPK minerālmēslu normas zālāju platībām augsnēs ar vidēju fosfora un kālija saturu
Augstražīgu un ilggadīgu ganību ierīkošana un uzturēšana nav iedomājama bez papildus mēslošanas. Mēslošanu var veikt gan ar oraniskajiem mēsliem rudenī vai pavasarī, bet var izmantot arī minerālmēslus. Izmantojot minerālmēslus ir jāņem vērā, ka ganībās ir tauriņzieži un pārāk lielas slāpekļa devas veicina stiebrzāļu augšanu un tauriņziežu nīkuļošanu. Par slāpekļa ietekmi uz tauriņziežiem apskatīsim kādā citā reizē, bet šoreiz pievērsīsim uzmanību minerālmēslu ieteicamajām normām. Kā redzmas tabulā, tad palielinoties ganību ražībai nepieciešams arī palielināt N-P-K mēslojuma normas. Jāievēro, ka optimālā fosfora un kālija attiecība ir 1:1,5-2. Tas nozīmē, ka jāizvēlas minerālmēsli, kuriem ir šāda fosfora : kālija attiecība.
| Zāles raža t/ha |
P2O5 |
K2O |
N |
| 15 |
30-40 |
40-60 |
0-90 |
|
20 |
40-50 |
60-80 |
0-120 |
|
25 |
50-60 |
80-100 |
120-150 |
|
30 |
60-70 |
100-120 |
150-180 |
| Viengadīgā airene |
60-90 |
60-80 |
70-90 |
Ja vēlamies iegūt augstražīgas zālāju platības, tad optimālajam slāpekļa daudzumam būtu jābūt ap 100 kg/ha tīrvielā. Šāds slāpekļa daudzums ir jāsadala vismaz uz divām vai vairākām mēslošanas reizēm. Pirmā mēslošanas reize ieteicama agri pavasarī, kad varam izmantot lielāku slāpekļa devu- līdz 50 kg/ha un to apvienot ar kāliju un fosforu. Otrā un trešā mēslošanas reize būtu pēc pirmās un otrās pļaušanas vai ganīšanas. Tad katru reizi lietojam ap 25 kg/ha slāpekļa un tādējādi sasniedzam nepieciešamos 100 kg/ha slāpekļa gadā. Ja sējas gadā lietojam viengadīgo aireni kā virsaugu, tad jāņem vērā, ka tā dod ne tikai augstas ražas, bet palielina arī barības vielu iznesi no augsnes ar novākto masu. Tādēļ sējas gadā būtu nepieciešams lietot minerālmēslus tabulā norādītajā daudzumā, ja par virsaugu izmantojam viengadīgo aireni.
Kopsavilkums:
* Agri pavasarī pirms veģetācijas atsākšanās vai tikko tai atsākoties jālieto kompleksie minerālmēsli N-P-K ar attiecību 1:1:1,5-2 ar izsējas normu ap 50kg/ha slāpekļa, ap 50 kg/ha fosfora un 75- 100 kg/ha kālija.
* Atlikušie 50 kg/ha slāpekļa jāsadala divās mēslošanas reizēs, katru reizi lietojot 25 kg/ha slāpekļa, lai tādējādi mazinātu ietekmi uz tauriņziežiem. Piemēram pēc pirmās un otrās pļaušanas vai ganīšanas jālieto CAN-27 minerālmēsli ar izsēju 100 kg/ha.